Plašākai sabiedrībai nezināma būvniecības firma Norma-S pēdējos piecos gados regulāri uzvarējusi zaļzemnieku kontrolētās Vides ministrijas organizētajos konkursos. Kopējā iepirkumu summa bija vairāk nekā 36 miljoni latu. Par uzvarām Norma-S būvnieki zaļzemniekiem pateicās, noziedojot 40 000 latu.
Plašākai sabiedrībai nezināma būvniecības firma “Norma-S” pēdējos piecos gados regulāri uzvarējusi zaļzemnieku kontrolētās Vides ministrijas organizētajos konkursos. Par vairāk nekā 36 miljoniem latu firma Rīgā, Jūrmalā un Jelgavā būvējusi vai rekonstruējusi ūdensapgādes tīklus un kanalizācijas caurules. No visiem valsts pasūtījumiem, ko “Norma-S” pēdējos piecos gados saņēmusi, gandrīz visi (septiņi iepirkumi) bija zaļās Vides ministrijas rīkotie konkursi (tagad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija).
Par savām uzvarām firma zaļzemniekiem arī pateikusi dāsnu paldies. Uz divām pēdējām Saeimas vēlēšanām “Norma-S” līdzīpašnieki ZZS noziedoja 40 000 latu. Tas ir viens no lielākajiem ziedojumiem, ko būvfirmu pārstāvji kopš 2010.gada ziedojuši politiķiem, liecina Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica pētījums.
“Man patīk tā partija,” kādēļ ziedojis ZZS, Re:Baltica skaidroja viens no “Norma-S” līdzīpašniekiem Andrejs Loze. Cik tieši ziedojis ZZS, Loze neatcerējās. Taču viņš noliedza, ka ziedojumiem būtu saistība ar regulārajām uzvarām Vides ministrijas konkursos.
Firmas Lursoft un KNAB datu bāzes rāda, ka kopumā “Norma-S” līdzīpašnieki Andrejs Loze un Oskars Suveizda politiķiem uz pēdējām Saeimas vēlēšanām noziedoja 50 000 latu. Bez jau minētajiem 40 000 latu ZZS, vēl 10 000 latu tika apvienībai Par Labu Latviju. A.Loze bija arī viens no uzņēmējiem, kas savulaik parakstījās par kustības “Par Labu Latviju” izveidi.
“Norma-S” varēja atļauties tik lielu ziedojumu, jo tās apgrozījums pērn bija 4 miljoni, bet peļņa – pusmiljons latu, liecina Lursoft.
Pēdējais lielais pasūtījums, kurā “Norma-S” šopavasar uzvarēja ir dubultā saistīts ar zaļajiem zemniekiem. Aprīlī firma ieguva 2,6 miljonus latu vērtu pasūtījumu, ko izsludināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar ZZS ministru Raimondu Vējoni priekšgalā. Konkurss bija par ES līdzfinansētu ūdensapgādes tīklu izbūvi Jelgavā, kuras vadītājs Andris Rāviņš ir sens ZZS pārstāvis.
Ilggadējais vides ministrs Raimonds Vējonis Re:Baltica stāstīja, ka firma “Norma-S” viņam neko neizsakot. Vējonis, būdams ZZS valdes priekšsēdētājs, nepazīstot arī abus “Norma-S” īpašniekus un dāsnos ziedotājus. Eksministrs pieļauj, ka “Norma-S” regulāri uzvarējusi tieši viņa vadītajā Vides ministrijā, jo tā vienīgā no visām ministrijām administrēja Eiropas Savienības piešķirto naudu ūdensapgādes sistēmu izbūvei Latvijas pašvaldībās. IUB datu bāze rāda, ka teju visi konkursi, kuros uzvarēja “Norma-S”, bija ES līdzfinansējums. Vienā no iepirkumiem, par ūdens sistēmas rekonstrukciju Rīgā, “Norma-S” uzvarēja kā pilnsabiedrības dalībniece kopā ar firmām “Suis-Riga” un “BKT”. Iepirkuma summa bija 10 miljoni latu.
Re:Baltica konstatēja, ka līdz šim IUB publiskajā datu bāzē “Norma-S” uzvaras Vides ministrijas konkursos bija grūti atrast, jo ministrija jau gadiem iesniedza nepilnīgus datus. Līdz ar to, meklējot IUB pēc firmas reģistrācijas numura, “Norma-S” uzvaras Vides ministrijas konkursos neparādījās.
VARAM preses dienests Re:Baltica atbildēja, ka “Norma-S” Jelgavas konkursā uzvarējusi, jo izteikusi lētāko piedāvājumu. Iepirkuma komisijā piedalījās gan VARAM, gan Jelgavas domes pārstāvji. Arī šim projektam ir ES līdzfinansējums. Projekta kopējās izmaksas plānotas 17 miljonu latu. Tā ietvaros izsludināti iepirkumi arī citās pašvaldībās.
Piemēram, šogad jūnijā par ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūvi Tukumā VARAM rīkotajā konkursā uzvarēja būvniecības smagsvars “Skonto būve”. Iepirkuma summa ir 11,5 miljoni latu. Divus mēnešus vēlāk, “Skonto būves” pārstāvis Māris Kvite ZZS noziedoja 5000 latu.
Decembra vidū Re:Baltica sadarbībā ar Lursoft un Atvērto datu kustību Latvijā publiskoja pētījumu: Būvnieki, partijas, ziedojumi. Pētījums parādīja, ka pēdējos divos gados politiskajām partijām ziedojušas lielākās Latvijas būvfirmas, kas nosmeļ vairāk nekā 35% no visiem valsts pasūtījumiem. Būvnieku ziedojumi partiju kasēs veidoja desmito daļu, jeb 500 000 latu.
