Šobrīd izmeklējam Aktuālais pētījums

Latvijas zelta vīzas

Latvija starp bailēm un vēlmi pēc Krievijas naudas

Pēc Vladimira Putina atgriešanās prezidenta amatā Krievijā, Krimas aneksijas un Ukrainas uzliesmošanas, Latvijas uzturēšanās atļauju programma piedzīvoja pieteikumu straumi no abām valstīm. Latviju plosa vēlme vienlaikus pelnīt krievu naudu, gan bailes no tās pilsoņu skaita pieauguma. Re:Baltica gada garumā analizēja 315 dārgākos darījumus, lai saprastu, kas bēg no Putina Krievijas.

Ja vēlaties skatīt pētījumu tekstā formātā, klikšķiniet šeit - Kam ir rezerves bāze Latvijā?

Svaigs Jaunākie raksti un dokumenti

Ātrie kredīti: Ko mēs, nabaga deputāti, lai darām?

Pusotrs gads, divi Saeimas sasaukumi, septiņas Tautsaimniecības komisijas sēdes - tas ir neliels ieskats, kā deputāti mēģina ierobežot ātro kredītu biznesu Latvijā. Gala lēmums joprojām nav pieņemts.

Kā nopelnīt miljonus no tiem, kam naudas maz

Kamēr deputāti naudīga lobija iespaidā nespēj neko izlemt, ātro kredītu firmas turpina pelnīt miljonus no cilvēkiem, kam nedrīkstētu aizdot. Re:Baltica izpētīja, kā tas notiek.

Latvija spīlēs starp bailēm un vēlmi pelnīt Krievijas naudu

Gandrīz gada garumā analizējot 315 dārgākos nekustamā īpašuma iegādes darījumus ārzemnieku iecienītākajās Latvijas vietās, Re:Baltica izmeklēja, kādi cilvēki kopš proeiropeisko protestu jeb Maidana sākšanās Ukrainā vēlas iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā un no kurienes plūst nauda.

Putina Krievijas vidusslānis bēg uz Latviju

Slavenais Krievijas dokumentālo filmu režisors Vitālijs Manskis Spānijas kinofestivāla laikā viesnīcā skatījās ziņas. Bija 2014. gada marts. Diktore bezkaislīgi stāstīja, ka Krievijas parlamenta augšpalāta atļāvusi prezidentam Vladimiram Putinam izmantot armiju tautiešu aizstāvēšanai citās valstīs. Citiem vārdiem - legalizēt Krimas aneksiju un atbalstu Austrumukrainas prokrieviskajiem karotājiem.

Infografika: Cik maksā "zelta vīza" citās Eiropas valstīs?

Infografikā apkopota informācija par citu Eiropas valstu "zelta vīzām".

Investors ar 64 000 eiro ienākumiem mēnesī un citas pasakas

Diskusijā par Latvijas “zelta vīzu” programmu trūkst godīguma. Pārspīlēti investoru profili, spēcīgs nekustamā īpašuma lobijs ar politiķu atbalstu, ieinteresēto pušu apmaksāti pētījumi, informācijas trūkums par citām valstīm. Re:Baltica izanalizēja populārākos argumentus.

Kam ir rezerves bāze Latvijā?

Šajā pētījuma daļā atlasīti nekustamo īpašumu darījumi, kuru pircēji bija ārzemnieki. Tie veikti pēdējos gados un ir virs 250 000 eiro.

Corruption in focus for Baltic investigative group

2014.gada ziemas numurā par Re:Baltica rakstīja Zviedrijas pētnieciskās žurnālistikas asociācijas žurnāls Scoop. Piedāvājam raksta tulkojumu no zviedru valodas.

Iznākot no cietuma, ar vēlmi mainīties ir par maz

Saņēmis no cietuma administrācijas brīvai dzīvei nepieciešamos dokumentus, Rimants Muka (Rimantas Muka, 31) šogad oktobrī iznāca pa Alītas (Alytus) cietuma vārtiem Lietuvā. Netālajā kioskā nopirka limonādi un kebabu. Ēda un gaidīja. Rudens rīts Mukam šķita brīnišķīgs.

Ar plastmasas sprādzi ap potīti

Jau septiņus gadus Igaunija kā alternatīvu cietumsodam izmanto elektronisko uzraudzību. Īpaša sprādze ap potīti ļauj ātrāk pamest cietumu un atgriezties dzīvē, taču tā ne vienmēr ir garants dzīvei bez jauniem noziegumiem.

Infografika: Ieslodzīti

Latvijā, Igaunijā un Lietuvā ir lielākais ieslodzīto skaits cietumos Eiropas Savienībā. Mums ir divreiz vairāk ieslodzīto nekā vidēji ES un 4-5 vairāk nekā Nīderlandē. Vidējais ieslodzījuma ilgums Baltijā ir 5-10 gadi, kamēr ES 1-3 gadi. Puse no Latvijas ieslodzītajiem, kas izcietuši pilnu termiņu, cietumā atgriežas divu gadu laikā pēc iznākšanas. Vairāk informācijas uzzini infografikā.

Ieslodzīti

Latvijas cietumos kārtību nosaka nevis likums, bet kriminālo autoritāšu hierarhija un dūres spēks. Sabiedrība pieprasa bargus sodus un maldīgi domā, ka dzīvo drošībā, lai gan mēs paši uzturam cietumus, kas rada jaunus noziedzniekus. Rezultātā ievārījuma burkas zaglis kļūst par laupītāju un slepkavu. Kā to mainīt?

Video: Lieta izbeigta, vainīgo nav

Pēdējos sešos gados Latvijas cietumos pašnāvību izdarījuši 27 ieslodzītie. Kulminācija bija 2012.gadā, kad dzīvību sev atņēma astoņi ieslodzītie. Visu nāves gadījumu izmeklēšana beigusies ar secinājumu: lieta slēgta, vainīgo nav. Kādēļ viņi izlemj sev atņemt dzīvību? Skaties Red Dot Media un Re:Baltica kopīgi veidoto dokumentāro filmu nāvi Latvijas cietumos.

Veselīgākie mediji Baltijā – Igaunijā

No Baltijas valstīm Igaunijā ir vislabākā situācija gan finanšu, gan sabiedrības uzticības, gan patēriņa, gan brīvības ziņā, liecina jaunākais Re:Baltica pētījums par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas populārāko tirgus spēlētāju finansēm.

Galma kardiologs

Talantīgs un šarmants ārsts no slavenas mediķu dzimtas — Andrejs Ērglis, Latvijas invazīvo kardioloģiju pacēlis pasaules līmenī. Lai to izdarītu, nabadzīgā Latvija gadiem tērē miljonus ļoti dārgām operācijām un to skaita ziņā ir starp līderiem pasaulē. Taču priekšlaicīgas mirstības samazināšanā nepavisam neesam rekordisti, un sirds slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis Latvijā. Kāpēc?

Aptaukojušies

Pieaugušie uztraucas, ka pusaudži Latvijā kļūst arvien resnāki un slimāki, bet vienlaikus ļauj skolās tirgot kaitīgu pārtiku. Izslēgt no skolām kafejnīcas, nozīmētu prāvus zaudējumus privātajam biznesam.

Neveselīgā veselības sistēma

Taisnīgums pret nodokļu maksātājiem un vairāk naudas veselības budžetā — tā jauno obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu pamato ministre Ingrīda Circene. Taču ārsti un tiesībsargi uztraucas, ka reforma nepadarīs sabiedrību veselāku, jo vairāk nekā 100 tūkstošiem cilvēku liegs valsts finansētu aprūpi.

Ārstu atalgojums pa amatu kategorijām - VID dati

Valsts ieņēmumu dienesta informācija par Latvijas ārstu atalgojumu 2013.gada vasarā - lielākās algas konkrētās amatu kategorijās, nostrādāto stundu skaits un atalgojums dažādās slimnīcās.

Kādēļ viņi ēd Rīgas zupas virtuvēs?

Lai arī nabadzīgo iedzīvotāju skaits Rīgā kopš krīzes karstākā punkta 2009.gadā ir samazinājies, to rīdzinieku, kam nepieciešama pašvaldības sociālā palīdzība, joprojām ir daudz – 9% jeb gandrīz 63 000 cilvēku. Viena daļa no viņiem katru dienu dodas uz pašvaldības apmaksātām vai daļēji līdzfinansētām zupas virtuvēm bez maksas paēst siltu ēdienu. Bezmaksas ēdiena saņēmēji galvenokārt ir vientuļi pensionāri un ģimenes ar niecīgiem ienākumiem, liecina gan statistika, gan studentu novērojumi.

Video karte: Kādēļ viņi ēd zupas virtuvēs?

2014.gada janvāra spelgonī Latvijas un ASV studenti kopīgā projektā devās uz Rīgas zupas virtuvēm, lai saprastu: kurām iedzīvotāju grupām Latvijas galvaspilsētā krīze joprojām nav beigusies. Šajā slīdnē 31 rīdzinieka video stāsti.

Nozīmīgs pētījums Joprojām pētam un analizējam

Baltijas cietumi

Baltijas valstīs ir augstākais ieslodzīto skaits Eiropas Savienībā. Mums ir divreiz vairāk ieslodzīto nekā vidēji ES. Sabiedrība tic, ka ieslodzīšana garantē drošību, bet patiesībā patreizējā cietumu sistēma ar tur valdošo vardarbību un Padomju laika gaisotni ir noziedzības akadēmija, nevis pāraudzināšanas iestāde.

Lasīt vairāk »

Veselība Latvijā

Kamēr Latvija plāno ieviest taisnīgāku veselības aprūpes apmaksas reformu, kas ārpus sistēmas varētu atstāt tūkstošiem cilvēku, Re:Baltica pētījums rāda - pie taisnīgākas naudas sadales sabiedrības veselību varētu uzlabot jau šobrīd. Tas nav izdevies gadiem atsevišķu ārstu, gan arī biznesa lobija dēļ.  

Lasīt vairāk »

Latvijas "veiksmes" stāsta slēptā puse

2014.gada janvāra spelgonī Latvijas un ASV studenti kopīgā projektā devās uz Rīgas zupas virtuvēm, lai saprastu: kurām iedzīvotāju grupām Latvijas galvaspilsētā krīze joprojām nav beigusies. Šajā slīdnē 31 rīdzinieka video stāsti.

Lasīt vairāk »

Mazās algas

Latvieši ir slinki, tādēļ labāk dzīvo no pabalstiem. Lai nezaudētu peļņu,  uzņēmējiem darbinieki jāieved no citām valstīm. Šādu retoriku bieži var dzirdēt no Latvijas politiķiem un uzņēmējiem. Re:Baltica mērķis bija noskaidrot: kādēļ pie joprojām augstā bezdarba, uzņēmēji nevar atrast mazkvalificētus darbiniekus. Lai to saprastu, Re:Baltica devās strādāt uz zivju rūpnīcu un lielveikalu.

Lasīt vairāk »

Baltijas narkokurjeri

Viņi aizbrauc, lai nopelnītu vieglu naudu, bet samaksā ar dārgāko - savu brīvību. Atsevišķos gadījumos, arī dzīvību. Katru gadu ārvalstīs tiek arestēti ap 100 narkokurjeri no Baltijas. Krīzes gados šis skaitlis dubultojās. Kādēļ viņi to darīja un par ko domā, sēžot cietumos tūkstošiem kilometru no mājām.

Lasīt vairāk »

Skolas nauda

Noslēdzies inovatīvais pētījums Skolas nauda, kurā nepilna mēneša laikā saņemām 1422 anketas no visas Latvijas. Rezultāti rāda, ka Latvijā viena bērna palaišana uz skolu izmaksā 99,90 lati. Lielākie tēriņi saistīti ar apģērba un skola somu iegādi, kamēr darba burtnīcām un grāmatām vecāki tērē no 5 līdz 16 latiem.

Lasīt vairāk »

Antonova impērijas sabrukums

2011.gada novembrī sabruka divas nozīmīgas Baltijas bankas - Latvijas Krājbanka un Snoras banka Lietuvā. Banku īpašnieks, krievu miljonārs Vladimirs Antonovs, noguldītāju naudu bija tērējis savu biznesa ambīciju un greznā dzīvesveida apmierināšanai. Re:Baltica pētīja, kā Antonovs izpumpēja naudu no bankām un kādēļ to laicīgi nenovērsa banku uzraugi.

Lasīt vairāk »

Kādēļ Baltijas valstis nespēj sadarboties?

Nomuļļātais sašķidrinātās gāzes projekts

Lasīt vairāk »

Krievijas nauda Baltijā

2007.gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nodibināja fondu Russkij Mir. Tā mērķis ir izplatīt krievu kultūru ārzemēs, un tas lepojas ar savu atvērtību. Vairāku mēnešu garā izmeklēšanā Re:Baltica žurnālisti atklāja caurspīdības trūkumu fonda darbībā Baltijas valstīs. Russkij Mir neatklāj visas organizācijas, kurām dota naudu. Noslēgtie līgumi par naudas saņemšanu ir konfidenciāli. Kurš ieguva finansējumu, un kam nauda tērēta? Izmeklēšanas kopsavilkumu lasiet šajā interaktīvajā skaidrotājā. Rakstus no trim Baltijas valstīm lasiet šajā un Re:Baltica.com angļu valodas sadaļā.

Lasīt vairāk »

Karstie rēķini

Vai Tu pārmaksā par siltumu? Pētījumā “Karstie rēķini” skaidrojam, kādēļ maksa par siltumu ir tik atšķirīga. Īpašā siltuma kartē salīdzini savu, kaimiņu un citu pilsētu iedzīvotāju izmaksas.

Lasīt vairāk »

Būvnieki, partijas, iepirkumi

Maza, bet ietekmīga būvnieku saujiņa nosmeļ vairāk nekā trešdaļu no visiem Latvijas valsts un pašvaldību iepirkumiem. Par savām uzvarām būvnieki partijām pateicās, uz pēdējām Saeimas vēlēšanām noziedojot pusmiljonu latu. Re:Baltica pēta, ko būvnieki ieguva, draudzējoties ar politiķiem.

Lasīt vairāk »

Netīrā nauda

Izkrāptie miljoni no Ukrainas un asiņainie Meksikas narko karteļi atmazgāti Latvijas bankās. Naudas pārskaitījumiem izmantotas latviešu vadītas ofšorfirmas. Vietējie direktori pat nenojauta, ka kļuvuši par miljonāriem uz papīra.

Lasīt vairāk »

Aktuāli Re:Baltica jaunumi un atktivitātes

Re:Baltica uzvar tiesā par goda un cieņas aizskaršanu

Re:Baltica uzstājas Zviedrijas pētnieciskās žurnālistikas konferencē

Journalism for Future Challenges

Mūs atbalsta Donori un sadarbības partneri

Sigrid
Kingdom of Neatherlands
SIF
eazyBI
Sorosa fonds
occrp
NOR Embassy
lursoft
USA Embassy
infogram
Poland
scoop