Šobrīd izmeklējam Aktuālais pētījums

Veselība Latvijā

Kamēr Latvija plāno ieviest taisnīgāku veselības aprūpes apmaksas reformu, kas ārpus sistēmas varētu atstāt tūkstošiem cilvēku, Re:Baltica pētījums rāda - pie taisnīgākas naudas sadales sabiedrības veselību varētu uzlabot jau šobrīd. Tas nav izdevies gadiem atsevišķu ārstu, gan arī biznesa lobija dēļ.  

Fotogrāfs un raksta autors Kaspars Goba pagājušajā vasarā un rudenī viesojās Kuldīgas slimnīcas uzņemšanas nodaļā un Rūjienas ģimenes ārstes praksē, lai novērotu ārstu un viņu pacientu ikdienu. Skatieties slīdni!


Svaigs Jaunākie raksti un dokumenti

Veselīgākie mediji Baltijā – Igaunijā

No Baltijas valstīm Igaunijā ir vislabākā situācija gan finanšu, gan sabiedrības uzticības, gan patēriņa, gan brīvības ziņā, liecina jaunākais Re:Baltica pētījums par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas populārāko tirgus spēlētāju finansēm.

Galma kardiologs

Talantīgs un šarmants ārsts no slavenas mediķu dzimtas — Andrejs Ērglis, Latvijas invazīvo kardioloģiju pacēlis pasaules līmenī. Lai to izdarītu, nabadzīgā Latvija gadiem tērē miljonus ļoti dārgām operācijām un to skaita ziņā ir starp līderiem pasaulē. Taču priekšlaicīgas mirstības samazināšanā nepavisam neesam rekordisti, un sirds slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis Latvijā. Kāpēc?

Aptaukojušies

Pieaugušie uztraucas, ka pusaudži Latvijā kļūst arvien resnāki un slimāki, bet vienlaikus ļauj skolās tirgot kaitīgu pārtiku. Izslēgt no skolām kafejnīcas, nozīmētu prāvus zaudējumus privātajam biznesam.

Neveselīgā veselības sistēma

Taisnīgums pret nodokļu maksātājiem un vairāk naudas veselības budžetā — tā jauno obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu pamato ministre Ingrīda Circene. Taču ārsti un tiesībsargi uztraucas, ka reforma nepadarīs sabiedrību veselāku, jo vairāk nekā 100 tūkstošiem cilvēku liegs valsts finansētu aprūpi.

Ārstu atalgojums pa amatu kategorijām - VID dati

Valsts ieņēmumu dienesta informācija par Latvijas ārstu atalgojumu 2013.gada vasarā - lielākās algas konkrētās amatu kategorijās, nostrādāto stundu skaits un atalgojums dažādās slimnīcās.

Kādēļ viņi ēd Rīgas zupas virtuvēs?

Lai arī nabadzīgo iedzīvotāju skaits Rīgā kopš krīzes karstākā punkta 2009.gadā ir samazinājies, to rīdzinieku, kam nepieciešama pašvaldības sociālā palīdzība, joprojām ir daudz – 9% jeb gandrīz 63 000 cilvēku. Viena daļa no viņiem katru dienu dodas uz pašvaldības apmaksātām vai daļēji līdzfinansētām zupas virtuvēm bez maksas paēst siltu ēdienu. Bezmaksas ēdiena saņēmēji galvenokārt ir vientuļi pensionāri un ģimenes ar niecīgiem ienākumiem, liecina gan statistika, gan studentu novērojumi.

Video karte: Kādēļ viņi ēd zupas virtuvēs?

2014.gada janvāra spelgonī Latvijas un ASV studenti kopīgā projektā devās uz Rīgas zupas virtuvēm, lai saprastu: kurām iedzīvotāju grupām Latvijas galvaspilsētā krīze joprojām nav beigusies. Šajā slīdnē 31 rīdzinieka video stāsti.

Latvijas Radio: Baltā inde skolu pārtikā

Nepareizs uzturs un aptaukošanās ir viens no iemesliem, kas izraisa sirds un asinsvadu slimības - biežāko nāves cēlonis gan Latvijā, gan Eiropā kopumā. Mazkustīguma un liekā svara rādītāji šodienas skolēnu vidū rāda, ka viņi ir potenciālie upuri. Lai gan skolas pusdienām ir stingrs regulējums, un kolu un čipsus skolās nopirkt nevar, rokas stiepiena attālumā bērniem pieejami saldumi un smalkmaizītes. Cukura un transtaukskābju daudzumu skolās nopērkamajos našķos nekontrolē.

Datu karte: Kuras pašvaldības izvēlas firmas?

Šajā interaktīvajā kartē iespējams apskatīties, kurās Latvijas pašvaldību skolās saimnieko firmas un kur - pati skola/pašvaldība nodrošina ēdināšanu.

Ko var nopirkt skolu kafejnīcās?

Kopā ar jauniešu kustību Young Media Sharks un Latvijas Radio apkopojām, ko piedāvā Latvijas skolu kafejnīcas. (Šī projekta mērķis ir izglītot skolēnus un saprast sistēmas nepilnības, nevis sodīt konkrētu skolu. Tādēļ pie skolēnu iesūtītajām fotogrāfijām neminam konkrētu skolu nosaukumus.)

Kuras firmas saimnieko Latvijas skolu ēdnīcās?

Lielāko Latvijas pašvaldību skolās strādājošo firmu apkopojums.

Kas saimnieko tavā skolā?

Šajā datu bāzē esam ērti meklējamā formā apkopojuši PVD datus par 936 Latvijas vispārējās izglītības iestādēm. “Ēdināšanas bloks” nozīmē, ka virtuvē saimnieko pati skola, pārējās - firmas.

Neo krimināllieta - brīdinājums “trauksmes cēlājiem”

Neo lietā par “cietušo” atzītā kredītiestāde varētu būt ABLV Bank.

Nodokļu kari

Valdība nākamgad iecerējusi 80 miljonus latu vērtas nodokļu izmaiņas, lai atbalstītu ģimenes un samazinātu nevienlīdzību. Tomēr, sarēķinot labumu konkrētu cilvēku maciņos, atklājas — vismazāk iegūs tie, pār kuriem vairāk gulst nabadzības ēna.

Mazo algu cilpā

Latvijā katrs sestais ekonomiski aktīvais iedzīvotājs nevar atrast darbu, tomēr uzņēmēji sūdzas par darbinieku trūkumu. Latvieši esot pieraduši dzīvot no pabalstiem, tāpēc strādnieki jāieved. Re:Baltica izmēģina uz savas ādas, ko nozīmē strādāt mazkvalificētu darbu, lai saprastu, kā Latvijā īsti trūkst — čaklu darbinieku vai labu darbavietu?

Kargins un Krasovickis lūdz atbrīvot no tiesas nodevas, jo abi pārtiekot no 200 latiem mēnesī

„Atbildētājiem, kas gandrīz trīs gadus spiesti iztikt ar minimālajai algai ekvivalentu naudas summu un kuru visi agrākie uzkrājumi ir apķīlāti, šobrīd nav iespējams pašiem samaksāt tūkstošos latu izsakāmu valsts nodevu.” Šis ir citāts no bijušo „Parex bankas” īpašnieku un savulaik Latvijas bagātāko iedzīvotāju Valērija Kargina un Viktora Krasovicka šovasar tiesai iesniegtā lūguma atbrīvot viņus no 3115 latu lielas valsts nodevas samaksas par apelācijas sūdzību.

Magņitska lietā sodītā Latvijas banka varētu būt PrivatBank

Krievijas cietumā mirušā advokāta Sergeja Magņitska lietā nesen sodītā Latvijā strādājošā banka, iespējams, ir PrivatBank, liecina Re:Baltica rīcībā esošā informācija. Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atsakās izpaust tās nosaukumu, lai arī likums pieļauj šādu iespēju.

Labs darbinieks Maximā ir pacietīgs darbinieks

Lielākais privātais darba devējs Latvijā, veikalu tīkls Maxima, darbiniekus meklē nemitīgi. Garās un intensīvās darba stundas ir tikai daļa no iemesliem, kādēļ darbinieki šo uzņēmumu pamet.

Viena nedēļa zivju fabrikā

Sāpoša mugura, sagriezti pirksti un vismaz astoņu stundu monotons darbs ir ikdiena zivju fabrikā Gamma-A. Samaksa - 2 santīmi par safasētu konserva bundžiņu.

Latvija samaksājusi augstu cenu, lai pievienotos eiro zonai

Eiropas Komisijas sociālo lietu komisārs Lāslo Andors intervijā Re:Baltica norāda uz Latvijas vājajiem punktiem labklājības sistēmā un cer, ka pēc eiro ieviešanas, valdība pievērsīsies nevienlīdzības apkarošanai.

Nozīmīgs pētījums Joprojām pētam un analizējam

Latvijas "veiksmes" stāsta slēptā puse

2014.gada janvāra spelgonī Latvijas un ASV studenti kopīgā projektā devās uz Rīgas zupas virtuvēm, lai saprastu: kurām iedzīvotāju grupām Latvijas galvaspilsētā krīze joprojām nav beigusies. Šajā slīdnē 31 rīdzinieka video stāsti.

Lasīt vairāk »

Mazās algas

Latvieši ir slinki, tādēļ labāk dzīvo no pabalstiem. Lai nezaudētu peļņu,  uzņēmējiem darbinieki jāieved no citām valstīm. Šādu retoriku bieži var dzirdēt no Latvijas politiķiem un uzņēmējiem. Re:Baltica mērķis bija noskaidrot: kādēļ pie joprojām augstā bezdarba, uzņēmēji nevar atrast mazkvalificētus darbiniekus. Lai to saprastu, Re:Baltica devās strādāt uz zivju rūpnīcu un lielveikalu.

Lasīt vairāk »

Baltijas narkokurjeri

Viņi aizbrauc, lai nopelnītu vieglu naudu, bet samaksā ar dārgāko - savu brīvību. Atsevišķos gadījumos, arī dzīvību. Katru gadu ārvalstīs tiek arestēti ap 100 narkokurjeri no Baltijas. Krīzes gados šis skaitlis dubultojās. Kādēļ viņi to darīja un par ko domā, sēžot cietumos tūkstošiem kilometru no mājām.

Lasīt vairāk »

Skolas nauda

Noslēdzies inovatīvais pētījums Skolas nauda, kurā nepilna mēneša laikā saņemām 1422 anketas no visas Latvijas. Rezultāti rāda, ka Latvijā viena bērna palaišana uz skolu izmaksā 99,90 lati. Lielākie tēriņi saistīti ar apģērba un skola somu iegādi, kamēr darba burtnīcām un grāmatām vecāki tērē no 5 līdz 16 latiem.

Lasīt vairāk »

Antonova impērijas sabrukums

2011.gada novembrī sabruka divas nozīmīgas Baltijas bankas - Latvijas Krājbanka un Snoras banka Lietuvā. Banku īpašnieks, krievu miljonārs Vladimirs Antonovs, noguldītāju naudu bija tērējis savu biznesa ambīciju un greznā dzīvesveida apmierināšanai. Re:Baltica pētīja, kā Antonovs izpumpēja naudu no bankām un kādēļ to laicīgi nenovērsa banku uzraugi.

Lasīt vairāk »

Kādēļ Baltijas valstis nespēj sadarboties?

Nomuļļātais sašķidrinātās gāzes projekts

Lasīt vairāk »

Krievijas nauda Baltijā

2007.gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nodibināja fondu Russkij Mir. Tā mērķis ir izplatīt krievu kultūru ārzemēs, un tas lepojas ar savu atvērtību. Vairāku mēnešu garā izmeklēšanā Re:Baltica žurnālisti atklāja caurspīdības trūkumu fonda darbībā Baltijas valstīs. Russkij Mir neatklāj visas organizācijas, kurām dota naudu. Noslēgtie līgumi par naudas saņemšanu ir konfidenciāli. Kurš ieguva finansējumu, un kam nauda tērēta? Izmeklēšanas kopsavilkumu lasiet šajā interaktīvajā skaidrotājā. Rakstus no trim Baltijas valstīm lasiet šajā un Re:Baltica.com angļu valodas sadaļā.

Lasīt vairāk »

Karstie rēķini

Vai Tu pārmaksā par siltumu? Pētījumā “Karstie rēķini” skaidrojam, kādēļ maksa par siltumu ir tik atšķirīga. Īpašā siltuma kartē salīdzini savu, kaimiņu un citu pilsētu iedzīvotāju izmaksas.

Lasīt vairāk »

Būvnieki, partijas, iepirkumi

Maza, bet ietekmīga būvnieku saujiņa nosmeļ vairāk nekā trešdaļu no visiem Latvijas valsts un pašvaldību iepirkumiem. Par savām uzvarām būvnieki partijām pateicās, uz pēdējām Saeimas vēlēšanām noziedojot pusmiljonu latu. Re:Baltica pēta, ko būvnieki ieguva, draudzējoties ar politiķiem.

Lasīt vairāk »

Netīrā nauda

Izkrāptie miljoni no Ukrainas un asiņainie Meksikas narko karteļi atmazgāti Latvijas bankās. Naudas pārskaitījumiem izmantotas latviešu vadītas ofšorfirmas. Vietējie direktori pat nenojauta, ka kļuvuši par miljonāriem uz papīra.

Lasīt vairāk »

Aktuāli Re:Baltica jaunumi un atktivitātes

Open lecture: The Baltic Media - Challenges, Finances and Audience During 2008-2014

Kam ir uguns biksēs?

Īsais kurss literārajā žurnālistikā (vada Ieva Lešinska)

Mūs atbalsta Donori un sadarbības partneri

USA Embassy
Kingdom of Neatherlands
SIF
eazyBI
Sorosa fonds
occrp
NOR Embassy
lursoft
infogram
Poland
scoop