Panamas failos — Lembergi, Gulbji, Ķirsons un jaunais airBaltic investors
Kopš “Panamas skandāla” sākuma, kurā ārzonu izmantošanā savu īpašumtiesību slēpšanā pieķerti jau 12 valstu vadītāji un vairāk nekā 120 politiķu, centrālais jautājums Latvijā bija — kādi latvieši parādās failos? “Re:Baltica” kā Starptautiskā pētnieciskās žurnālistikas konsorcija (ICIJ) dalībnieks, kam ir pieeja datubāzei, tajā neatrada vadošus politiķus, bet Latvijas miljonārus un sabiedrībā zināmus uzņēmējus gan.
Pirms aptuveni gada vācu laikraksta “Süddeutsche Zeitung” rīcībā nezināms avots nodeva Panamas juristu firmas “Mossack Fonseca” (MF) saraksti un dokumentus, kas tapuši pēdējos 40 gados. MF specializējās ārzonu uzņēmumu pārdošanā un pārvaldīšanā. Informācijas apjoms bija milzīgs — 11,5 miljoni dokumentu, tāpēc vācu žurnālisti nolēma dalīties ar ICIJ. Gada garumā nepilni 400 žurnālistu no gandrīz 80 valstīm slepenībā pētīja dokumentus, apmainījās ar atrasto informāciju un kontaktiem.
Kopš svētdienas vakara, kad žurnālisti sāka publicēt izpētīto, skandālā ir izpeldējušas gan Krievijas prezidenta uzticības personas, gan Ukrainas prezidents, gan Azerbaidžānas pirmā ģimene, FIFA amatpersonas, Islandes un Spānijas premjeri un Saūda Arābijas karalis.
Par Latviju datubāzē ir 15 951 ieraksts. Liela daļa tāpēc, ka MF klientiem bijuši konti nerezidentus apkalpojošās Latvijas bankās, bet ne tikai — arī skandināvu Nordea aktīvi tirgojusi ārzonu kompānijas. Daļa no patiesajiem labuma guvējiem un akcionāriem, kas norādīti kā saistīti ar Latviju, ir Krievijas un bijušo NVS valstu pilsoņi. Daļa ir plašāk nepazīstami cilvēki, kuru vārdu publiskošanai nav pamata, jo ārzonu izmantošana pati par sevi nav noziegums.
No kādreiz par oligarhiem dēvētās trijotnes MF failos atrodams vienīgi Ventspils mērs Aivars Lembergs (un viņa meita), taču minētās ārzonas jau ir publiski zināmas no tiesu materiāliem. Pamatā ārzonas izmantojuši vairāk vai mazāk pazīstami uzņēmēji.
Lemberga advokāte meklē noliegumu
Lielākā daļa ierakstu, kas datubāzē atrodama par Aivaru Lembergu, saistīta ar joprojām tiesā izskatāmo krimināllietu, kurā prokuratūra ārzonu mudžeklī cenšas pierādīt, ka politiķis ir patiesais saimnieks daļā Ventspils uzņēmumu.
Avots: LTV7
2008. gada janvārī—martā Lemberga advokāte Irina Kauke lūdz MF sniegt oficiālu atbildi, vai Lembergs ir saistīts ar virkni Panamā un Britu Virdžīnu salās reģistrētām firmām, kuras figurē viņa kriminālprocesā (“Zele Mineral Resources Limited”, “Hinch Invest & Finance S.A”, “Regina Development Inc”, “Kaywood International Limited”, “Concavo Limited”, “Delvar Invest Eurocom”, “Digentia”). MF par maksu sniedza arī šādu pakalpojumu. Panamas juristi atbildēja, ka viņa paša vārda reģistros nav, bet tas nenozīmē, ka viņam nekas nepieder, jo akcionāru sarakstus tur pašas kompānijas. Kauke “Re:Baltica” atteicās no komentāriem un paziņoja, ka kategoriski iebilst pret informācijas publicēšanu.
MF dokumentos arī atrodams apliecinājums, ka Lemberga meita Līga ir firmas “Canrif Limited” direktore, taču nav plašākas informācijas, kam tā izmantota.
Tenisista Ernesta Gulbja ģimene
Divi ārzonu uzņēmumi Panamā piederējuši uzņēmējam Aināram Gulbim. Vienā no tiem, “Farber & Associates”, par direktoriem iecelts viņa tēvs Alvils un dēls, slavenais tenisists Ernests. Gulbis “Re:Baltica” paskaidroja, ka firmu nopircis 90. gadu vidū, kad “nejutos droši par savu īpašumu un to, vai kāds man to nemēģinās atņemt.”
Avots: LTV1
Vienīgais firmas uzdevums bijis turēt SWH Grupas akcijas, un tagad, kad tā pārdota, arī ārzonas firma esot likvidēšanas procesā.
“Esmu vienīgais labuma guvējs un iecēlu tēvu un Ernestu par direktoriem, jo tas ir ģimenes uzņēmums un es viņiem uzticos. Firmai nekad nav bijis neviena rēķina bankā, tā nekad nav veikusi nevienu pārskaitījumu. Ar Ernesta karjeru tai vispār nav nekāda sakara,” teica Gulbis.
Lido shēmo
Dokumenti rāda, kā pirms dažiem gadiem ar ārzonu firmu palīdzību Gunārs Ķirsons mēģināja saglabāt kontroli pār finanšu grūtībās nonākušo Lido. 2010. gada jūlijā, kad “Lido” jau bija nopietnas problēmas, noslēgta vienošanās ar trim firmām — Panamā reģistrēto “Carcel Holdings”, kā arī Britu Virdžīnās reģistrētajām “Joyton International” un “Joondaloop Financial Corp”. “Lido” apņēmās samaksāt šiem ārzonu uzņēmumiem Ķirsona un divu citu viņa firmu parādus par kopumā 21 miljonu dolāru. Neilgi pēc tam “Lido” ieguva tiesisko aizsardzību, bet pats Ķirsons pasludināja maksātnespēju. Krīzes laikā šādas shēmas uzņēmēji mēdza izmantot, lai ar fiktīvu kreditoru palīdzību, aiz kuriem paši slēpās, paturētu savās rokās vērtīgus aktīvus un izvairītos no visu īsto parādu atmaksāšanas.
Avots: LTV1
Divām no ārzonu firmām kā pilnvarotais pārstāvis norādīts Vladimirs Šestakovs — vēlākais Ķirsona biznesa partneris džudists, bet trešajai — advokāts Valdis Bergs. Visas šīs detaļas atklāj vēlāk starp Ķirsonu, “Lido”, trim ārzonu firmām un “DnB Nord” banku 2011. gada nogalē noslēgtais līgums, kuru Panamas firma “Carcel Holdings” pārsūtījusi MF.
Ārzonu iespējas Ķirsons izmantoja arī vēlāk, ieķīlājot Kiprā reģistrētam uzņēmumam sava uzņēmuma “MC Horeca Holding” daļas. Arī Kipras firmas pārstāvis bija Šestakovs, toreiz ziņoja LTV. Ķirsons uz “Re:Baltica” lūgumu atbildēt, kāpēc izmantojis ārzonu firmas un kam tās pieder, neatsaucās. Taču agrāk viņš publiski izteicies, ka krīzes laikā bija pierunāts uz šaubīgiem maksātnespējas risinājumiem, bet tad izvēlējies godīgu sarunu ar kreditoriem.
airBaltic jaunais investors
Avots: LTV1
MF pakalpojumus aktīvi izmantojis arī jaunais airBaltic investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, vācu uzņēmējs ar biznesa interesēm Krievijā. Vēl pirms trim gadiem darbojušās trīs ārzonu firmas — “ARQ Aviation Limited”, “ARQ Investment Limited” un “ARQ Real Estate Holdings Limited”, kurās viņš bijis vadītājs.
Firmas veidotas 2008. gadā, savukārt 2011. gadā, kā liecina sarakste, MF ilgāku laiku nesekmīgi centusies iegūt tai nepieciešamo ar klientu saistīto informāciju (due diligence). Tikai 2013. gadā Montāgs-Girmess sācis interesēties par firmu slēgšanu. Sarakste arī atklāj norādes uz Montāga-Girmesa aktivitātēm Krievijas tirgū, to skaitā nekustamo īpašumu jomā.
Reklāmists Skulte
Reklāmas aģentūras “DDB” vadītājs Edgars Skulte 2010. gadā iegādājies Panamā reģistrēto “Phoenix Marketing”. Līdzīgi kā daudziem citiem, palīdzējusi Nordea banka, kuras rīcību pēc Panamas dokumentu publiskošanas jau solījuši pārbaudīt Zviedrijas banku uzraugi. Galvenā kārtotāja bija Luksemburgas filiāle.
Pērn decembrī Skulte e-pasta vēstulē bankai lūdzis likvidēt “Phoenix Marketing”.
“Man šo uzņēmumu vairs nevajag,” raksta Skulte, prasot visu naudu no firmas kontiem pārskaitīt uz citu kā dividenžu maksājumus. Skulte “Re:Baltica” no plašākiem komentāriem atteicās, norādot, ka nav politiķis vai amatpersona un vēlas pasargāt savu privātumu.
Dinaz īpašnieku saimniecība
Pirms pāris gadiem Panamā reģistrētu firmu “Licorne Energy Holding” dibināja degvielas tirgotāju “Dinaz” bijušie īpašnieki Nikolajs Jermolajevs, Viktors Busels un Genādijs Stankevičs. Savukārt Buselu ģimenes četri pārstāvji — Viktors, Oļegs, Inna un Vera — saimnieko Panamā reģistrētā firmā “Overland Trading Consultants”.
“Dinaz” īpašniekiem ārzonu lieta nav sveša. Presē vairākkārt rakstīts, kā uzņēmums mainījis īpašniekus, patiesos labuma guvējus slēpjot ārzonās. Pagājušā gada janvārī VID sāka kriminālprocesu aizdomās par uzņēmuma izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tikušas aizturētas sešas personas un skaidrā naudā atrasts pusotrs miljons.
A.C.B pārdod īpašumu paši sev
Ārzonu sapiņķētu izmantošanu rāda būvfirmas “A.C.B.” īpašnieku darījums. 2009. gadā “A.C.B.” valdes priekšsēdētājs Valdis Lejnieks pārdod zemi un tenisa halli Mārupē sev un biznesa kompanjonam Edvīnam Tankelsonam piederošai ārzonas firmai “Amza Properties” par 911 000 eiro. Lejnieks “Re:Baltica” noliedza, ka darījums būtu veikts nodokļu optimizācijai, norādot, ka īpašumu apsaimnieko Latvijā reģistrēta un nodokļus maksājoša kompānija, bet neizskaidroja, kāpēc darījumā bija vajadzīga ārzonu firma.
“Tas bija sen. Bija krīze, vajadzēja naudu un tā bija tāda kā piespiedu pārdošana. Un kāpēc ne? Vai tad tas ir tas nelikumīgs?”
Kargina dēls
2011. gadā Britu Virdžīnu salās ar Nordea starpniecību firmu iegādājies arī kādreizējā “Parex bankas” īpašnieka Valērija Kargina dēls Maksims. “Re:Baltica” nav izdevies atrast liecības par “Libero Management Inc” aktīvu darbību. Ar Karginu jaunāko sazināties neizdevās.
Mazzināmais miljonārs
Firmu “Romur Inc” 2011. gadā Panamā iegādājies arī Gundars Bedre, pārtikas piedevu ražotāja “NEO” īpašnieks un vadītājs. Vienīgās publiski atrodamās ziņas par viņu ir labdarības pasākumi un vieta desmit vislielākās dividendes saņēmušo uzņēmēju sarakstā 2011. gadā. E-pasts uzņēmumam ar lūgumu sniegt komentāru palika bez atbildes.
Gerčikovam: darbībai Krievijā
2008. gadā Britu Virdžīnu salās reģistrētu firmu “Adorta Systems” ar MF starpniecību iegādājās uzņēmuma “Dzintars” valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs. Nekādus darījumus dokumenti gan neatklāj. Gerčikovs sacīja, ka firma dibināta, jo tas bijis svarīgi viņa biznesa partneriem. “Ofšora firma strādātu ar ofšoru, citādi tur nevar būt.” Bijis plāns nodarboties ar kosmētikas produktu tirdzniecību Krievijas un citos tirgos, taču sākusies krīze, neekas neesot noticis, un firma “nomirusi”.
Palīgi citiem
Latvija parādās Panamas failos arī citā gaismā. Krievijas žurnālisti atraduši, kā Krievijas domes deputāts Aleksandrs Babakovs caur Britu Virdžīnu salās reģistrētu kompāniju “AED International Ltd”, iespējams, kontrolē lielu enerģētikas grupu Ukrainā, kura cita starpā piegādā elektrību Krimai. Kā divi no kompānijas īpašniekiem norādīti Latvijas eksbaņķieri Vilis Dambiņš un Valts Vīgants, kuri pārvalda arī Babakova firmu un kurus pētniecisko žurnālistu konsorcijs OCCRP novērtējis kā piesegu patiesajiem īpašniekiem. Dambiņš uz “Re:Baltica” lūgumu atbildēja, ka nevēlas komentēt savu profesionālo darbību.
