2014.gada janvāra spelgonī Latvijas un ASV studenti kopīgā projektā devās uz Rīgas zupas virtuvēm, lai saprastu: kurām iedzīvotāju grupām Latvijas galvaspilsētā krīze joprojām nav beigusies. Šajā slīdnē 31 rīdzinieka video stāsti.

Lai skatītu karti un video, sāciet prezentāciju. Lai prezentācijā skatītos video, klikšķiniet uz "play" pogas, lai prezentācijas laikā skatītu visu karti, klikšķiniet uz kartes.


Autori: Latvijas un ASV Merilendas universitātes studenti sadarbībā ar Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centru Re:Baltica

Ātrie kredīti: Ko mēs, nabaga deputāti, lai darām?

Pusotrs gads, divi Saeimas sasaukumi, septiņas Tautsaimniecības komisijas sēdes - tas ir neliels ieskats, kā deputāti mēģina ierobežot ātro kredītu biznesu Latvijā. Gala lēmums joprojām nav pieņemts.

Kā nopelnīt miljonus no tiem, kam naudas maz

Kamēr deputāti naudīga lobija iespaidā nespēj neko izlemt, ātro kredītu firmas turpina pelnīt miljonus no cilvēkiem, kam nedrīkstētu aizdot. Re:Baltica izpētīja, kā tas notiek.

Kādēļ viņi ēd Rīgas zupas virtuvēs?

Lai arī nabadzīgo iedzīvotāju skaits Rīgā kopš krīzes karstākā punkta 2009.gadā ir samazinājies, to rīdzinieku, kam nepieciešama pašvaldības sociālā palīdzība, joprojām ir daudz – 9% jeb gandrīz 63 000 cilvēku. Viena daļa no viņiem katru dienu dodas uz pašvaldības apmaksātām vai daļēji līdzfinansētām zupas virtuvēm bez maksas paēst siltu ēdienu. Bezmaksas ēdiena saņēmēji galvenokārt ir vientuļi pensionāri un ģimenes ar niecīgiem ienākumiem, liecina gan statistika, gan studentu novērojumi.

Video karte: Kādēļ viņi ēd zupas virtuvēs?

2014.gada janvāra spelgonī Latvijas un ASV studenti kopīgā projektā devās uz Rīgas zupas virtuvēm, lai saprastu: kurām iedzīvotāju grupām Latvijas galvaspilsētā krīze joprojām nav beigusies. Šajā slīdnē 31 rīdzinieka video stāsti.

Turīgajiem ir jāsaņem vairāk, bet nedrīkst aizmirst arī par nabadzīgajiem

Šīs nedēļas sākumā Rīgā ar lekciju par sociālās nevienlīdzības jautājumiem viesojās atzīts Ziemeļvalstu “nabadzības profesors” Joakims Palme no Zviedrijas. Upsalas universitātes profesors lekcijā piedāvāja savu redzējumu, kādēļ Latvija ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā un kādi būtu iespējamie sociālie modeļi situācijas mainīšanai.

Ātrais slazds

Kurš gan aizņemtos 200 latu, ja pēc gada vajadzēs atdot jau tūkstoti vai pat trīs? Taču latvieši šādu neticamu izvēli izdara arvien biežāk. Kamēr daudzi no krīzes joprojām nav izkārpījušies, ātro kredītu bizness pilnā sparā bauda ekonomikas «uzrāvienu» un pelna miljonus. Par augļošanu jeb pārmērīgi apgrūtinošiem aizdevumiem draud pat cietumsods, tomēr Latvija — pretēji Igaunijai un Lietuvai — nekādi nav ierobežojusi fantastiskos kredītprocentus. Vismaz līdz šim, bet nu vadzis ir pilns

Tabula. Kas pelna miljonus?

Krīzes gados īstermiņa aizdevuma bizness audzis ļoti strauji. 2011. gadā izsniegti aptuveni 1,5 miljoni ātro kredītu, kas ir gandrīz piecas reizes vairāk nekā 2010. gadā. Tas ir pēc pašu aizdevēju aprēķiniem. Latvijā nav pieejami pilnvērtīgi dati, jo, atšķirībā no bankām, ātro kredītu firmām nav jāiesniedz ikmēnešu atskaites par savu darbu. Grafikā 2011.-2010. gada apgrozījums firmām, kas galvenokārt nodarbojas ar ātro kredītu aizdošanu. Salīdzinot ar 2010. gadu, ātro kredītu firmu apgrozījums 2011. gadā pieauga par 112%, kas ir ļoti augsts rādītājs.

Tabula. Cik Tu samaksāsi beigās?

Tabulā ir attēlotas visas Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājas lapā norādītās firmas, kurām ir izsniegta licence kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, tabulā ir apkopotas firmu piedāvātās gada procentu likmes, ko vajadzēs samaksāt, aizņemoties 200 latus, kā arī ir aprēķinātas % likmes, kas jāatmaksā pēc gada un kopējā atmaksājamā summa.

Infografiks. Ātro kredītu bizness Latvijā

2010. gadā Latvijā tika izsniegti 300 000 ātrie kredīti, 2011. gadā šis skaitlis jau bija piecas reizes lielāks - 1 500 000. Tiek prognozēts, ka 2012. gadā ātro kredītu bizness pieaudzis par 30-40%.

Infografiks. Cik izmaksā Tavs lētais aizņēmums?

Kārdinošas picas un 0% likme pirmajā mēnesī ir veidi, kā ātro kredītu firmas mēģina pievilināt jaunus klientus. Taču košās reklāmas nepastāsta, ka procentu maksājumi aug pa mēnešiem, no īstermiņa aizņēmuma pārvēršoties par ilgstošu parādu.

Aktuāli Re:Baltica jaunumi un atktivitātes

Ko varēs atrast publiskajos “Panamas failos”

Latvieši ārzonās

Re:Baltica kopā ar ETV+ apmāca žurnālistus Narvā

Svaigs Jaunākie raksti un dokumenti

Vairākās Latvijas bankās tapušas pamācības uzraugu krāpšanai

Dzīvosi, ja samaksāsi

Uzbekistānas prezidenta radinieka kriminālie piedzīvojumi Latvijā