Kā nekļūt par veļasmašīnu

Foto:Dienas Mediji

“Padomju mentalitātes” pārzināšana, krievu valodas prasme un ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir galvenie iemesli, kāpēc Latvija vienmēr ir bijusi svarīgs tranzīta mezgls starptautiskajā preču un pakalpojumu tirdzniecībā starp Krieviju, NVS valstīm un Rietumiem. Deviņdesmitajos gados lielākajai Latvijas nacionālajai komercbankai “Parex” bija pat sauklis: “Mēs esam tuvāk nekā Šveice!”.

Šodien nekas daudz nav mainījies. Latvija joprojām ir Baltijas finanšu centrs ar 32 bankām (no kurām 10 ir ārvalstu banku filiāles). Līdz 2011. gada vidum saskaņā ar Latvijas komercbanku asociācijas datiem ārvalstu noguldījumi Latvijas bankās bija vairāk nekā 40%, kas naudas izteiksmē ir 4,5 miljardi. Šie finanšu līdzekļi ir būtiski Latvijas banku sektoram un arī valsts ekonomikai kopumā, bet vienlaikus tai līdzi nāk arī savi riski. Latviju kā tranzīta punktu savas naudas pārvietošanai izmanto ne tikai uzņēmēji ar tīru reputāciju, bet arī organizētās noziedzības grupējumi un ietekmīgas kaimiņu valstu amatpersonas, lai slēptu savus netīros darījumus. Tādēļ vienlaikus līdz ar lielo naudas plūsmu, Latvijas bankām vienmēr aktuāls bijis arī jautājums kā nekļūt par netīrās naudas “veļasmašīnām”.

Rūgtā pieredze ar Banka Baltija

Latvijas banku sistēma veidojās 90.to gadu sākumā pēc Padomju Savienības sabrukšanas. Katra atdalījusies bijusī padomju republika ieviesa savu naudas vienību un veidoja jaunu norēķinu sistēmu.

Banku bizness Latvijā bija ļoti populārs, jo mainot valūtu, pieņemot noguldījumus un solot par to milzu procentus, ātri varēja tikt pie turības un ietekmes. Banku īpašniekiem un dibinātājiem valsts neizvirzīja nekādas īpašās prasības, tāpēc 90.to gadu sākumā Latvijā darbojās vairāk kā 50 banku. Daļa no tām bija politiķu un ar kriminālo pasauli saistītu personu kabatas bankas. Piemēram, banka “Olimpija” piederēja Vladimiram Ļeskovam, kurš saistīts ar organizētās noziedzības grupu “Pārdaugava”. Gadu gaitā tās locekļi apsūdzēti, notiesāti, bet daļa savstarpējās noziedznieku cīņās gāja bojā.

Banku uzraudzību sākotnēji veica Latvijas Banka. 94.tajā gadā tā slēdza divas bankas. “TOP banka” un “Tautas banka” zaudēja licences, jo nespēja pildīt saistības pret klientiem. Pēc šo banku slēgšanas sākās lokāla krīze banku sektorā un tās rezultātā bankrotēja 19 bankas.

Pirmo nopietno banku krīzi Latvija pārdzīvoja 95.tajā gadā, kad sabruka lielākā Latvijas banka - “Banka Baltija” (BB). Tūkstošiem cilvēku - pensionāri, mājsaimnieces, strādnieki - pulcējās pie bankas filiālēm, prasot atdod noguldīto naudu. BB bija rēķinājusies ar nacionālās valūtas - lata devalvāciju, izveidojot piramīdas noguldījumus un solot 90% ienesīgumu noguldītājiem.

BB krīze sakrita ar parlamenta vēlēšanām, politiķi neuzdrošinājās tautai pateikt taisnību un galvoja par bankas stabilitāti. Dažas dienas pirms vēlēšanām ministru prezidents Māris Gailis televīzijā apgalvoja, ka bankai nekas nedraud. Pēc vēlēšanām banka sabruka, atstājot noguldītājus bez naudas. BB vadītājus un īpašniekus tiesāja par bankas izzagšanu, taču atgūt naudu nespēja.

BB bija pirmais un spilgtākais politbiznesa piemērs Latvijas banku sistēmā. Tās vadītāji bija ietekmīgi cilvēki, uz viņu rīkotajām pieņemšanām ieradās valsts pirmās amatpersonas. Banka bija tik liela, ar tik plašu filiāļu struktūru un noguldītāju skaitu, ka bankas vadība neticēja, ka valsts banku neizglābs. Sākoties BB problēmām, vadītāji nokārtoja, ka savu naudu atgūst prominentās personas - politiķi un ierēdņi. Banka finansēja Latvijas politiskās partijas, tāpēc ziņas par bankas īpašnieka Aleksandra Laventa saistībām ar organizēto noziedzību palika bez ievērības un ļāva bankai saglabāt licenci. Caur BB tika īstenota pašvaldību kreditēšana un starptautiskā kredīta G-24 apkalpošana.

Pēc BB krīzes banku sistēmu sāka uzraudzīt stingrāk. 1998.gadā tika izveidots Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienests (Kontroles dienests). Tas gan nav liels, 2010.gadā Kontroles dienestā strādāja 16 darbinieki.


Tīrību ievieš skandināvi un amerikāņi

Ar 1998.gadu sākās ārvalstu kapitāla ieplūšana Latvijas bankās. Lielākās skandināvu bankas ienāca Baltijas tirgū un kļuva par lielākajiem spēlētājiem - “SEB” (Zviedrija), “Swedbanka” (Zviedrija), “DnBNord” (Norvēģija), “Nordea” (Somija), “Norvik banka” (Islande). Skandināvu bankas pārņēma kreditēšanas un klientu banku kontu apkalpošanas tirgu. Ar tām konkurēt spēja vienīgi Parex banka - tā laika lielākā nacionālā banka.

Līdz ar Skandināvu banku ienākšanu Latvijā, finanšu sektors sāka savu attīrīšanos. Tomēr galvenais iemesls stingrāku regulu ieviešanai bija 2005. gada skandāls, kad ASV draudēja slēgt savus kontus Latvijas bankās uz aizdomu pamata par naudas atmazgāšanu. 2005. gada aprīlī ASV, pamatojoties uz ASV Patriotic Act likumu, izteica aizdomas par naudas atmazgāšanu caur divām Latvijas bankām - “Multibanku” un “VEF banku”. Tobrīd 13 no 23 Latvijas bankām atradās pastiprinātā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) uzraudzībā saistībā ar konstatētajiem  trūkumiem to naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmā.

Viena no divām bankām, kurai ASV veltīja pastiprinātu uzmanību bija VEF banka. Tobrīd VEF banka bija viena no mazākajām Latvijas bankām un 2004. gadā tai bija aptuveni 80 miljoni dolāru aktīvos, bet bankā strādāja 87 darbinieki. ASV izteica aizdomas, ka VEF izmanto noziedznieki, lai atvieglotu vai veicinātu naudas atmazgāšanu. Jo īpaši VEF bijis nozīmīgs finanšu resurss nelikumīgu fiktīvo uzņēmumu un finanšu krāpšanas shēmās. VEF banku vēlāk slēdza.

Sāk regulēt stingrāk

Patlaban Latvijā ir spēkā vairāk nekā 30 tiesību akti, kas jāievēro finanšu iestādēm Latvijā. Nozīmīgākais no tiem ir likums “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”, kas stājās spēkā 1998. gada jūnijā. Desmit gadus vēlāk, 2008. gadā, šis likums tika aizstāts ar jaunu naudas atmazgāšanas novēršanas likumu - “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu”.

Saskaņā par pašreizējo likumdošanu Latvijas bankām ir uzdevums ziņot Kontroles dienestam par “aizdomīgiem” un “neparastiem” darījumiem, ieskaitot liela apmēra skaidras naudas norēķiniem. Neparastu darījumu pazīmes nosaka Ministru kabinets, kamēr “aizdomīgus” darījumus bankas lielā mērā definē pašas. Interpretācijas iespējas bankām pašām definēt “aizdomīgus” darījumus ir saņēmusi kritiku no ārvalstu tiesībsargājošajām iestādēm.

2007. gadā Starptautiskais Valūtas Fonds (SVF) secināja, ka bankas, iespējams, pārāk paļaujas MK noteikto neparasto pazīmju sarakstu un nepievērš pietiekami daudz uzmanības pazīmēm, kas nav iekļautas oficiālajos sarakstos. “Tas var beigties ar liela daudzuma ziņojumiem Kontroles dienestam, kuriem nav lielas vērtības analītiskajiem mērķiem,” secināja SVF.

Vienlaikus bankām arī jāievēro citas prasības. Piemēram, bankām ir aizliegts atvērt kontus, neveicot klienta uzticamības pārbaudi. Tas nozīmē iegūt klienta identitāti apliecinošus dokumentus (rezidentiem un nerezidentiem). Atverot kontu juridiskām personām, bankai ir jāsaņem informācija par tās dibināšanu un reģistrēšanu.

Kontroles dienests

Latvijā ir divas galvenās institūcijas, kuras ir atbildīgas par naudas atmazgāšanas apkarošanu un novēršanu. Nozīmīgākais ir Kontroles dienests. Tas analizē informāciju par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem un sniedz šo informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm un tiesai.

2010. gadā Kontroles dienests kopumā saņēma 16 407 ziņojumus par dīvainiem vai aizdomīgiem darījumiem. Kontroles dienests arī  izdeva 48 rīkojumus iesaldēt kontus 2,78 miljonu ASV dolāru vērtībā. Tas ir daudz mazāk nekā 2009. gadā, kad tika iesaldēti 10,4 miljoni ASV dolāru.  Vērā ņemamo samazinājumu Kontroles dienests skaidro ar finanšu krīzi, kuras ietekmē darījumu skaits arī kļuva mazāks. Arī noziedzīgā pasaule mācās no savām kļūdām un lielas, uzmanību piesaistošas transakcijas vairs neveic.

Neskatoties uz šiem it kā lielajiem skaitļiem, Latvijas tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas šī pētījuma autoriem izteica kritiku par Kontroles dienesta darbu. Tā vietā, lai Kontroles dienests pats varētu veikt izmeklēšanu, kā tas ir Igaunijā, Latvijā tas tikai apkopo informāciju, ko nodod tālāk citiem izmeklētājiem. Tas nozīmē lieku laika patēriņu, kas atsevišķos gadījumos aizņem pat 2-6 mēnešus, kas ir pārāk vēlu, lai organizētu efektīvu izmeklēšanu.

Regulējošā iestāde

Uzraudzības iestāde bankām Latvijā ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas regulē un pārrauga finanšu tirgus darbību. Gadījumā, ja konstatēts pārkāpums, FKTK var ierobežot jaunu kontu atvēršanu vai nomainīt vadību attiecīgajā finanšu tirgus dalībnieka struktūrā. Turklāt, FKTK ir jāziņo Kontroles dienestam par pretlikumīgām darbībām, kas atklātas banku revīzijās.
Sankcijas pret bankām par noteikto prasību nepildīšanu paredz sodu līdz pat 100,000 latiem.
Ņemot vērā, ka Latvijas bankas bieži parādās starptautiskos naudas atmazgāšanas gadījumos un banku apgrozījumi ir mērāmi miljonos, piespriestie naudas sodi šķiet diezgan mīksti.
2010.gadā FKTK sodīja trīs bankas par attiecīgu kontroles pasākumu neveikšanu un vienā gadījumā piemēroja 10 000 latu, bet pārējās lietās - 25 000latus katrā. Pārkāpuma veidu un sodītās bankas nosaukumu FKTK sabiedrībai neatklāj. 2009. gadā FKTK sodīja divas bankas, vienai piespriežot 10 000, otrai - 50 000 latu lielus sodus.

Parex krahs krīzes priekšvakarā

Latvija bija pirmā ES valsts, kuru 2008. gadā smagi skāra pasaules finanšu krīze. Galvenais sagrāves iemesls bija “Parex bankas” sabrukums. “Parex banku” krīze sita tik pamatīgi, ka to pārņēma Latvijas valsts par simbolisku samaksu - 2 latiem. Pretējā gadījumā pastāvēja bažas, ka bankas sabrukums vēl spēcīgāk iedragās jau tā trauslo Latvijas ekonomiku.

 
             
Ārvalstu mātes bankas neesamība, pie kuras vērsties pēc palīdzības (kā, piemēram, Skandināvijas bankās), bija viens no iemesliem, kāpēc 2008. gadā Parex atradās tik smagā situācijā. Parex 1992. gadā izveidoja bijušie komjauniešu vadītāji Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis. Banka veiksmīgi pārdzīvoja Latvija banku krīzes 1993., 1995. un 1998. gadā, pateicoties ciešām saitēm ar valdošās partijas politiķiem, kā arī lielajam nerezidentu noguldījumu apjomam.

Lobisma spēks

Kad ASV 2005. gadā iekļāva Latviju naudas mazgātājvalstu melnajā sarakstā, Parex bija pirmā Latvijas komercbanka, kas noalgoja ASV lobistu kompāniju “Dutko Worldwide”, lai Latviju svītrotu no šī saraksta. Drīz pēc tam arī “VEF Banka” un “Trasta Komercbanka” nolīga savus lobistus, lai darītu to pašu. Bet, lai ASV lobistu darbs būtu efektīvāks, bet to izmaksas zemākas, 2007. gadā vairākās Latvijas bankas apvienojās asociācijā “Latvijas - Amerikas finanšu forums”, ko vadīja tā laika Latvijas vēstnieks ASV, patreizējais satiksmes ministrs Aivis Ronis.

Asociācijā apvienojās piecas bankas, kuru mērķauditorija ir nerezidenti: “Aizkraukles banka”, “Trasta Komercbanka”, “Reģionālā Investīciju banka”, “PrivatBank” un “Baltic International Bank”. Parex asociācijā neiestājās, kā nojaušams, personisko ambīciju dēļ. Šogad Latvijas-Amerikas finanšu forums tika aizstāts ar jaunu organizāciju - Latvijas privātbanku asociācija. Viens no Latvijas privātbanku asociācijas mērķiem ir "privāto banku profesionālās reputācijas stiprināšana", vēsta tās mājas lapa.

Tirgū ienāk krievi

Pēc finanšu krīzes 2008.gadā un Parex kraha, savu darbību Latvijā samazinājušas arī skandināvu bankas.  Kreditēšana patlaban ir apstājusies. Bankas vairāk nodarbojas ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, jo daudzi krīzes skartie kredītņēmēji nespēja atmaksāt aizņēmumus un to īpašumus pārņēma bankas.

Taču vieta nav palikusi tukša. Lēnām Latvijā ienāk krievu kapitāls. Vēl nesen Latvijā darbojās trīs Krievijas bankas - “Latvijas Krājbanka” (īpašnieks Snoras, kas savukārt pieder Konvers grup. To pārvalda krievu miljardieru Antonovu ģimene), “Latvijas Biznesa Banka” (pieder Банк Москвы) un “LTB Bank” (pieder МДМ Банк).
2008.gadā “Multibankas” vietā darbu uzsāka krievu “SMP Bank” (Севернийе морские пути, pieder brāļiem Rotenbergiem), šogad filiāli Rīgā atvērusi “Snoras” (Vladimirs Antonovs), “Essti Krrdiidipank” (Банк Москвы meitas uzņēmums), “Rigensis' banka (pieder Pēterburgas uzņēmējam Oļega Ciplakovam), bet “GE Money Bank” mainīja īpašnieku un tagad pieder finanšu korporācijai Отркытие. Viņiem gan FKTK nav piešķīris licenci.

Šī raksta tapšanā palīdzēja Gunita Gailāne.

Ja Jums ir ko teikt par šo tēmu, rakstiet: inga.springe@gmail.com

Svaigs Jaunākie raksti un dokumenti

Infografika: Ieslodzīti

Ieslodzīti

Video: Lieta izbeigta, vainīgo nav