Kas jādara, lai visiem Latvijas bērniem būtu vienādas iespējas iegūt labu izglītību.

– Jāizstrādā skolu novērtēšanas sistēma, kurā tiek analizētas skolēnu sekmes atbilstoši ģimeņu sociālekonomiskajai situācijai, stundu apmeklējums, absolventu tālākās gaitas un vecāku viedoklis.

– Jāreorganizē mazās lauku skolas, izvērtējot katru skolu individuāli.

– Jāievieš algu reforma, kas lauku skolotājiem ļautu nopelnīt pieklājīgu algu, strādājot arī ar mazu bērnu skaitu. Sistēma jāvienkāršo, lai topošie skolotāji zinātu, cik saņems, sākot darbu skolā.

– Reformējot atalgojuma sistēmu, jānovērš skolotāju pārslodze, panākot, ka vairāk laika paliek stundu sagatavošanai, konsultācijām, pašizglītībai.

– Jāsamazina augstāko izglītības iestāžu skaits, kurā māca jaunos pedagogus, koncentrējot līdzekļus studiju kvalitātes uzlabošanai.
Jāceļ prasības studentiem, kas vēlas kļūt par skolotājiem. Atlasīt labākos no labākajiem.

– Skolās jāstrādā profesionāliem mentoriem, kas palīdz un māca pedagogiem savstarpēji sastrādāties, lai pilnveidotu savas mācīšanas prasmes un uzlabotu skolēnu individuālos sasniegumus.

– Jāizveido mentoru programma jaunajiem skolotājiem, uzsākot darbu. Tieši pirmajos divos darba gados jaunais skolotājs iegūst priekšstatu par skolu un izveido savu profesionālo “rokrakstu”.

– Jāuzlabo skolotāju darba vide, palielinot viņu autonomiju un iesaisti ar mācību procesu saistītu lēmumu pieņemšanā.

– Skolām jāizstrādā metode, kas ļautu izvērtēt katra skolēna individuālos sasniegumus mācību gada laikā. Šobrīd galvenais vērtējums ir atzīmes, bet tās neparāda katra bērna inviduālo progresu.

– Pašvaldības līmenī jāsadarbojas attiecīgajām iestādēm (skola, sociālais dienests, policija), lai efektīvi risinātu konkrēta skolēna uzvedības vai sekmju problēmas. Nepieciešamības gadījumā palīdzību sniegt arī vecākiem.