Lielāko Latvijas pašvaldību skolās strādājošo firmu apkopojums.

Biežākie ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji Latvijas skolās:

(Daļai no tabulā norādītajiem uzņēmumiem ēdināšana skolās veido daļu no kopējā apgrozījuma, kas norādīti šajā grafikā. Piemēram, Baltic Restaurants Latvia ēdināšana skolās veidoja 12% no apgrozījuma 2012.gadā. Kāds ir procentuālais sadalījums pārējām firmām, nav zināms.)

Dati: Lursoft, PVD, uzņēmumu sniegtā informācija

Rīga

Rīgā no 171 vietām, kur skolās var tikt pie ēdiena, 84 saimnieko privātais bizness un ēdināšanas pakalpojumus sniedz vairāk nekā 80 uzņēmumi. Izteikta tirgus līdera gan nav – lielākā pīrāga daļa ir tikusi SIA Žaks-2, kas saimnieko 11 skolās, kam seko SIA Biznesa veiksme un SIA Kolibri-VV, kuri katrs ēdina skolēnus 7 skolās.

Kā skaidro Rīgas domes pārstāve Indra Vilde, katru gadu ēdināšanas pakalpojumu līgumi tiek slēgti pāris skolām, kurām beigušies iepriekš noslēgtie līgumi. 2013. mācību gadā līgumi par skolēnu ēdināšanu bija jāslēdz no jauna 28 skolām. Šogad konkursi būs jārīko 35 skolās. Rīgā līgumus par skolēnu ēdināšanu skolās slēdz uz laiku līdz 4 gadiem. Līgumi uz īsāku periodu uzņēmumiem nav pārāk interesanti, jo pastāv risks, ka nepieciešamās investīcijas neatmaksāsies, skaidro Vilde.

Rīgas skolu ēdināšanas tirgū nav izdevies ielauzties tirgus līderim – Kretingos maistas, savukārt Baltic Restaurants Latvia saimnieko trīs Rīgas skolās. Iespējams, jau tuvā nākotnē, kad Rīgas skolas sāks aktīvāk pārslēgt līgumus par skolēnu ēdināšanu, saasināsies arī konkurence.

Pusdienu izmaksas Rīgā 1. un 2. klasei – 1 Ls (0.80 Ls dod valsts, 0.20 Ls piemaksā pašvaldība)

Liepāja

Liepājas skolās valda trīs vietēji uzņēmumi – Zālītes A, Viedaga un Māras Lācis. Vienīgais izņemums ir Baltic Restaurant Latvia, kas pagājušā mācību gada beigās uzvarēja konkursā par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu Liepājas internātpamatskolā. Kā veicies Liepājas skolēnu ēdinātājiem? 2012 gadā visi trīs uzņēmumi strādājuši ar nelieliem mīnusiem, gadu pirms tam visiem izdevies nedaudz nopelnīt. Tomēr apgrozījums ir kāpis visiem.

Konkurence pilsētā ir asa. Pēdējā, 90 tūkstošus latus vērtajā konkursā par skolēnu ēdināšanu Liepājas 7. vidusskolā, saķērās Kretingos maistas, Baltic Restaurants Latvia un SIA Māras lācis. Konkursā, kurā skola meklēja saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, uzvarēja Māras Lācis. Baltic Restaurants Latvia uzvaru apstrīdēja:viņu piedāvājums noraidīts nebūtisku iemeslu dēļ – Baltic Restaurants Latvia norādījuši ēdienu kaloritāti nevis uz porciju, bet gan uz 1 kg ēdiena un vispār, viņu rīcībā esot informācija, ka Māras Lācim konkursa laikā bijuši nodokļu parādi. Attiecīgi – Māras Lācis no konkursa būtu jāizslēdz.

Vērtējot sūdzību, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) atzina, ka Baltic Restaurants Latvia piedāvājuma noraidīšanas iemesli esot “pārlieku formāli un nesamērīgi” un tāpēc līgumu slēgt nedrīkst, bet iesniegtie piedāvājumi jāvērtē atkal. Liepājas dome to arī izdarīja un 2013.gada septembrī lēma, ka tik un tā Māras Lāča piedāvājums ir visizdevīgākais. Medaļas otra puse ir paralēli notiekošais konkurss par ēdināšanas pakalpojumu piegādi Liepājas internātpamatskolai, kur 60 tūkstošu latu vērtā konkursā uzvarēja Baltic Restaurants Latvia, bet sūdzējās Māras Lācis. Šoreiz gan IUB sūdzību par neaizpildītām kaloritātes ailītēm neņēma vērā un ļāva līgumu noslēgt.

Savstarpējās ķildas par iepirkumiem bijušas par gandrīz visiem Liepājas skolu ēdināšanas konkursiem. Piemēram, pirms diviem gadiem (2011) SIA Viedaga sūdzējās, ka viņu piedāvājums noraidīts, jo nav bijis caurauklots, vien sastiprināts ar plastmasas spirāli.

Daugavpils

Daugavpilī ar ēdināšanu nodarbojas vairāki uzņēmumi, zināmi vismaz septiņi, no kuriem trīs apkalpo divas un vairāk skolas. Lielākā pīrāga daļa ir tikusi SIA Mežvidi, kuru pārziņā ir ēdnīcas četrās skolās, trīs skolu ēdināšana ir SIA Energo Help ziņā, bet divās skolās saimnieko SIA Latgales optima.

Arī Latgalē, dalot skolu ēdināšanas pasūtījumus, bez strīdiem un sūdzībām neiztikt – vēl 2013.gada oktobra vidū Kretingos maistas vērsās IUB, sūdzoties par ēdināšanas pakalpojumu piegādes konkursu sešām Daugavpils skolām. Kā var spriest no IUB lēmuma, Kretingos maistas bija iesniedzis zemāko piedāvāto cenu par porciju – 0.66 Ls (pārējiem visiem pretendentiem – 0.83 Ls), bet bija uzskatījis par formālu un ignorējamu prasību iesniegt detalizētu virtuves aprīkojuma sarakstu.

IUB, izvērtējot situāciju, nolēma, ka iepirkumā prasītā informācija ir jāsniedz un noraidīja Kretingos maistas sūdzību, ļaujot Daugavpils domei slēgt līgumu un sadalīt skolas stap SIA Mežvidi, SIA Energo Help un SIA Latgales optima.

Jelgava

Jelgavā 2012.gada vasarā sadalīts vairāk nekā 2 miljonus vērtais 12 pašvaldības skolu ēdināšanas tirgus. Pie šķēlītes no tā uz trim gadiem tika sešas dažādas firmas, kas arī dominē Jelgavas skolu ēdināšanas tirgū.

Šajā iepirkumā lielākie iebildumi bija par veidu, kā tas organizēts – Jelgavas pašvaldība bija nolēmusi, ka uzņēmumi var pretendēt tikai uz vienu no pasūtījuma daļām. Pret to vienā balsī iebilda gan Kretingos maistas, gan Baltic Restaurants Latvia, kas uzskatīja, ka šādai pasūtījuma sadrumstalošanai nav pamata un nepamatoti tiek diskriminēti lielie uzņēmumi. IUB uzņēmēju sūdzību noraidīja un ļāva slēgt līgumus ar sešiem dažādiem uzņēmumiem. Jelgavas pašvaldība skaidroja: šāda kārtība mazina risku, ka problēmu gadījumā ar kādu no ēdinātājiem,  bez pusdienām nepaliek gandrīz visi seši tūkstoši Jelgavas skolēnu.

Jēkabpils

Tirgus līderim Kretingos maistas izdevies iespraukties Jēkabpils izglītības iestāžu ēdināšanas tirgū. Kretingos maistas apsaimnieko divu skolu ēdnīcas Jēkabpilī, pa vienai ticis SIA Margaret un SIA Bezdelīgas-3.

Tā kā visiem uzņemumiem ir noslēgti līgumi, ka to rīcībā nodod skolu virtuves līdz 2015. gada novembrim, pašvaldība ar šiem uzņēmējiem noslēgusi arī līgumu par 1. un 2. klases skolēnu brīvpusdienu nodrošināšanu, par porciju maksājot 0.82 latus uzņēmumiem Bezdelīgas-3 un Margret, savukārt Kretingos maistas par porciju maksās 0.69 latus.

Jūrmala

Pilsētā dominē vietējais uzņēmums a/s Fēnikss, kurš sniedz pakalpojumus astoņās Jūrmalas skolās un par konkursiem, kurā ugunsputns uzvarējis, zaudētāji nav kavējušies sniegt sūdzības. Galvenā sūdzību būtība – iepirkumu vērtējot, prasības ir tik sarežģītas, ka nav iespējams objektīvs salīdzinājums. IUB gan nepiekrita ne Baltic Restaurants Latvia, ne SIA Pavards, ne SIA Valteri BA sūdzībās izklāstītajiem argumentiem.

Tiesa ar to stīvēšanās par Jūrmalas skolu ēdnīcām nerimst, liecina internetā atrodamā Fēnikss atklātā vēstule, kas datēta ar 2013.gada martu. Tajā Jānis Drulle, Fēnikss valdes priekšsēdētājs, uzsver: pirms tam izskanējusī kritika par uzņēmuma darba kvalitāti Pumpuru vidusskolā esot daļa no konkurences cīņas. Šīs skolas vecāku rakstītajā kritiskajā publiskajā vēstulē, pēc Drulles vārdiem, “tiek ļoti slavēts Pumpuru vidusskolas iepriekšējais pakalpojuma sniedzējs, kas konkursā zaudēja – SIA Pavards. Tajā pašā laikā, veicot skolā aptaujas, izrādījās, ka skolēnu vidū ļoti iecienīti bijuši šīs firmas gatavotie kartupeļi frī, rūpnieciski ražoti pelmeņi, eļļā cepti vistas gaļas pusfabrikāti, zivju pirkstiņi, kas absolūti neatbilst veselīga uztura principiem un rada bērniem garšas apetītes pieradumu. To mēs arī uzreiz izjutām, sākot darbību šajā skolā. Protams, pēc tā, bez asām garšvielām vārīta zupa var arī nepatikt,” jau atbildesvēstulē raksta Drulle.

Fēnikss saimnieko ne tikai Jūrmalas skolu ēdināšanā, bet nodarbojas arī ar tirdzniecību pašvaldībā. 2012.gadā firmas apgrozījums bija gandrīz 2 miljoni latu. Peļņa pieticīga – pāris tūkstoši, kas ir ievērojami mazāk par 182 tūkstošiem latu, ko Fēnikss nopelnīja 2011.gadā. Uzņēmuma akcionārs un seja – Jānis Drulle, ir arī cieši iesaistīts Jūrmalas dzīvē. Viņš vada Jūrmalas uzņēmēju biedrību un ir basketbola kluba Jūrmala vadītājs (šo klubu sponsorē Fēnikss).

Valmiera

Valmierā 2013.gada rudenī (šī materiāla tapšanas laikā) norisinājās aktuālākais cēliens skolu ēdināšanas iepirkumu ķīviņos. Oktobra sākumā iepirkumā par gandrīz 1.2 miljoniem latu uzvarēja un tiesības ēdināt skolēnus Valmieras skolās uz pieciem gadiem ieguva SIA Kantīne B. Šis pats uzņēmums jau 2008. gada vasarā ieguva tiesības nodrošināt ēdināšanu visās Valmieras skolās. Kretingos maistas pārsūdzēja Valmieras domes iepirkumu un šī materiāla tapšanas laikā IUB lēmumu vēl nebija pieņēmis lēmumu, vai ļaut slēgt līgumu.

Kantīne B Valmierā pieder arī iecienītais restorāns Rātes Vārti un kafejnīca Bastions. Uzņēmuma vadītāja un īpašniece ir Iveta Boša. Firmai bija gandrīz miljonu latu apgrozījums 2012.gadā, peļņa –  37.2 tūkstošus latu, kas ir vairāk nekā gadu pirms tam nopelnītie 22.9 tūkstoši latu.

Rēzekne

Rēzeknē visās 12 skolu ēdnīcās saimnieko pašvaldība, privātuzņēmumu rokās ir tikai 2 veikaliņi skolās.

Rēzeknes pilsētas izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Dreilings stāsta, ka pašvaldībai  bijuši piedāvājumi nodot ēdināšanu privātuzņēmumiem. Pašvaldības vadība ķērusies pie kalkulatoriem un sanācis, ka izmaksas būtu aptuveni vienādas, neatkarīgi no tā vai skolēnus baro privātais sektors vai skolas pavāri. Ņemot vērā, ka pašvaldībai nav jāierēķina peļņas daļa, tad par to pašu naudu pašvaldība varot nodrošināt kvalitatīvāku ēdienu, uzskata Dreilings. Rēzeknē tādēļ  esot vecākiem un skolēniem draudzīgākās cenas starp lielajām Latvijas pilsētām – 70 santīmi par kompleksajām pusdienām. Dreilings stāsta, ka Rēzeknē skolu ēdnīcām drīzāk esot problēma, ka tajās pie pusdienām cenšas tikt ar izglītības sistēmu nesaistīti cilvēki.